Vairākas senās rozes manā dārzā ir no lietuvas rožu audzētavas Sibirkos rožynas. Kad meita paaugsies, ļoti ceru uz turieni aizbraukt. Tāpat ceru savu seno rožu kolekciju papildināt ar jaunām rozēm no Lietuvas. Bet tas arī droši vien būs tad, kad meita paaugsies. Rožu stādi abas reizes, kad sūtīju, bija ļoti labi un spēcīgi kailsakņi. Diemžēl pagājušajā vasarā lielāko daļu no savām rozēm tā arī neredzēju ziedam, jo vasaras sākumā piedzima meitiņa, un tas manā dzīvē ieviesa ļoti lielas izmaiņas. Nekas, šogad iesim rozes skatīties divatā, jo tikai daļa rožu man aug dārzā pie mājas. Lielākā daļa atrodas otrā īpašumā.

Lai gan Ispahan zied tikai vienreiz vasaras sākumā, tā ir viena no visilgāk ziedošajām Damaskas rozēm. Ja dārzā ir vieta tikai vienai senajai rozei, tad rožu audzētavas un forumi iesaka tieši Ispahan gan ilgās un bagātīgās ziedēšanas, gan izturības pret slimībām dēļ. Un, protams, burvīgā Damaskas rožu smarža, kuras dēļ Ispahan audzē, lai iegūtu rožu eļļu.

Tā kā pērn Ispahan saplauka pati pirmā, tad diemžēl arī visi kukaiņi, kas pēc ziemas tā vien bija gaidījuši kādu gardu kumosiņu, uzmetās šai rozei. Īsā laika sprīdī visas lapas bija cauras kā siets. Nekādas indes savā dārzā neizmantoju, bet cīnīties citādi pērn nebija vaļas. Ispahan uzziedēja par godu manai meitai. Pirmdienā aizbraucu uz dzemdību nodaļu, kad Ispahan vēl bija pumpuros, bet piektdienā, kad pārbraucām no slimnīcas mājās, viss krūms bija ziedos.